21.01.2020

Šodien ICMA (International Classical Music Awards) paziņojusi 2020. gada laureātus visās balvai nominēto ierakstu kategorijās. LRK ar P. Čaikovska sakrālās mūzikas albumu guvis uzvaru kora mūzikas ierakstu kategorijā.

Jau 2019. gada decembrī tika izziņots finālistu saraksts un tajā iekļuva arī Latvijas Radio koris - respektablā žūrija finālā ierindoja P. Čaikovska sakrālās mūzikas albumu, kurā ieskaņoti -  Svētā Jāņa Zeltamutes liturģija un Deviņi garīgie dziedājumi . Ierakstu veicis Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītās Sigvards Kļava, ieskaņojumu izdevusi kompānija ONDINE un tas klajā nāca 2019. gada jūnijā.

Kopumā 2020. gadā ICMA žūrija nominējusi 130 ierakstu kompāniju izdotus 390 audio un video darbus.

  

Starptautiskā Klasiskās Mūzikas Balvas International Classical Music Awards (ICMA) žūrija konkursa finālistus izraudzījusies trīs kārtās. "Sākotnējā 390 nomināciju sarakstā bija daudz ļoti labu un pat izcilu ierakstu. Šis garais saraksts nu ir kondensēts līdz trim ierakstiem katrā kategorijā - mūsu 2020. gada finālistiem" saka žūrijas priekšsēdētājs Remī Franks. Protams, atlases procesā nācies izslēgt ļoti daudz lielisku darbu. Žūrijas locekļi pašaizliedzīgi pildījuši savus goda pienākumus pašu izcilāko ierakstu atlasē. Šis darbs nav viegls  un bieži prasa vērtētājiem izdarīt sāpīgas izvēles. Bet arī atlases kārtā izslēgtie ieraksti ir bijuši nominēti, un mūsu nominācijas arī ir vērā ņemama atzinība."

Zīmīgi arī, ka šogad par vienu no pirmajiem notikumiem, kas ieskandināja Horvātijas Eiropas prezidentūras laiku un Rijeku kā Eiropas Kultūras galvaspilsētau bija Starptautiskās Klasiskās Mūzikas Balvas (International Classical Music Awards (ICMA) ģenerālā asambleja. Žūrijas locekļi no 16 valstīm Horvātijas pilsētā tikās no17.-20. janvārim. Un tieši dienu pēc šīs nozīmīgās sanāksmes ICMA izziņoja 2020. gada laureātus.

Starptautiskā Klasiskās Mūzikas Balva (ICMA) pirmoreiz tika rīkota 2011. gada 6. aprīlī. ICMA ir Kannu Klasiskās Mūzikas Balvas (vēlāk MIDEM Klasiskās Mūzikas Balva) mantiniece. Žūrijas locekļi ir mūzikas kritiķi no žurnāliem Andante, Crescendo, Fono Forum, Gramofon, Kultura, Musica, Musik & Theater, Opera, Pizzicato, Rondo Classic, Scherzo, radio stacijām MDR Kultur (Vācija), Orpheus Radio 99.2FM (Krievija), Radio 100,7 (Luksemburga), Starptautiskā Mūzikas un Mediju Centra (IMZ) (Austrija), interneta vietnes Resmusica.com (Francija) un radio Classic (Somija)

2012. gada balvu pasniegšanas ceremonija un Galā koncerts notika Nantē (2012. gada 15. maijā ar Nacionālo Lurāras Reģiona Orķestri). 2013. gada balvu ceremonija un Galā koncerts viesojās Milānā (2013. gada 18. martā) Džuzepes Verdi Milānas Simfoniskā orķestra vadībā. 2014. gadā balvu pasniegšanas ceremonija un Galā koncerts norisinājās Varšavā Bēthovena Festivāla ietvaros (orķestra Sinfonia Iuventus gādībā). 2015. gada balvu pasniegšanas ceremonija un Galā koncerts tika sagaidīts Ankarā ar Bilkentas Simfonisko Orķestri. Šogad balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies Spānijas pilsētā Seviļā 30. aprīlī.

 

 Par LRK un ONDINE sadarbību:

 

Pagājušās desmitgades laikā ierakstu kompānijas Ondine izdotie Latvijas Radio kora sakrālās kormūzikas ieraksti diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā tikuši plaši slavēti recenzijās un ieguvuši vairākas balvas. Šis iespaidīgais cikls 2019. gadā turpinājās ar jaunu albumu, kurā iekļauti Pētera Čaikovska (1840-1893) sakrālie darbi. Pētera Čaikovska sakrālās kormūzikas albums izpelnījies slavinošas atsauksmes arī no tādiem prestižiem izdevumiem kā ’’Gramophone’’: ’’Sigvards Kļava nebaidās daudzās vietās izvēlēties lēnus tempus, bet reizē nepazaudējot kopainu un dramatisko intensitāti, kas ir tik svarīga Čaikovska mūzikas iezīme pat viņa liturģiskos sacerējumos. Un Latvijas Radio koris šajā repertuārā ir izcils!’’

1877. gadā Čaikovskis vēstulē Nadeždai fon Mekai rakstīja: “Es bieži eju uz rīta lūgšanām; manuprāt, Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija ir viens no dižākajiem mākslas darbiem... Ak, tas viss ir man tik mīļš, tas ir viens no manas dzīves lielākajiem priekiem.” Čaikovskim patika apmeklēt baznīcas lūgšanas, viņš to darīja bieži, un vienmēr izrādīja lielu interesi par sakrālo mūziku, it sevišķi Pareizticīgās baznīcas mūziku. Jau samērā agri viņa radošajā karjerā 1875. gadā viņš izdeva “Īss ieskats harmonijā, piemērots Krievijas spirituālo un muzikālo kompozīciju lasīšanai”, ko 1881. gadā apstiprināja kā baznīcas dziedāšanas mācību grāmatu garīgajos semināros un koledžās. Šajā gadā Čaikovskis kļuva par redaktoru Dmitrija Bortnjanska, Pareizticīgo sakrālās mūzikas pioniera, darbiem. Tomēr Čaikovskis saskārās ar pretestību no dažādām iestādēm – Imperiālā galma kapelu, cenzoriem, kā arī dažiem konservatīviem baznīcas ierēdņiem, kam labāk pie sirds gāja mazāka kalibra komponisti, kurus vieglāk varēja ietekmēt vajadzīgajā virzienā. Čaikovskis Pareizticīgās baznīcas sakrālo mūziku vēlējās reformēt, reizē smeļoties iedvesmu no pagājušo gadsimtu tradīcijām. Viņa monumentālā Svētā Jāņa Zeltamutes liturģija, Op. 41 tam ir lielisks piemērs. Dažus gadus vēlāk tapa arī “Deviņi garīgi dziedājumi”. Šis nav darbu cikls tradicionālajā nozīmē, bet drīzāk darbu kolekcija – apliecinājums tam, ka Čaikovskis bija viens no izcilākajiem Pareizticīgās baznīcas mūzikas komponistiem.

Viens no trim Vispasaules Svētītājiem – Konstantinopoles arhibīskaps Jānis Zeltamute – pasaulē nācis Antiohijā ap 347. gadu kara virsnieka ģimenē. Jaunieti gaidīja spīdoša karjera, bet viņš izvēlējās iet mūka ceļu. Savos sprediķos viņš parādīja izcilas zināšanas teoloģijā, cilvēkmīlestību, spējas psiholoģijā un vienlaikus lielu daiļrunību. Šā iemesla dēļ viņu iesauca par Zeltamuti. Viņa runām Austrumu baznīcā bija līdzīga nozīme kā Svētajam Augustīnam Rietumos. Jānis Zeltamute radījis mūsdienās pazīstamo un pareizticīgajā baznīcā izmantoto liturģijas formu. Dievišķā liturģija ir galvenais pareizticīgās baznīcas dievkalpojums, kurā piemin visu Jēzus dzīvi: piedzimšanu, Viņa mācību, ciešanas, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Lai gan daudzi krievu komponisti savā daiļradē pievērsušies šīs liturģijas komponēšanai, klausītājiem pazīstamākā un iemīļotākā ir Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska komponētā “Jāņa Zeltamutes liturģija”. P. Čaikovskim pieder pirmais pilnīgi vienotais šīs liturģijas īstenojums mūzikā. 

Šobrīd Latvijas Radio koris ieskaņo P. Čaikovska Vesperes, ierakstu 2020. gadā plāno izdot ierakstu kompānija ONDINE.

ONDINE |  ČAIKOVSKIS | LATVIJAS RADIO KORIS
ONDINE | ČAIKOVSKIS | LATVIJAS RADIO KORIS